Pirmais “pārsteigums” bija pēc klika “Sa(s)kai(s)ties šeit!” . WTF?  Cik ilgi var gaidīt ? Izrādās, ka ilgi, ja negribi skaitītāju pār slieksni laist. Tiešām nav ne jausmas kādā ***** iz nobāzts serveris vai tā DNS ieraksti, bet uz šo bildi nācās gaidīt ~ 3 min.

Internetbanka nostrādājā ar tai cienīgo ātrumu – par to sūdzību tiešām nav. Pēc tam nācās atkal pagaidīt ( sorry, bet attēla nebūs ) un voula! – esmu atrasts un sistēmā iekšā ielaists. Tajā brīdī saprast, ka jākliko uz neizteiksmīgā linka man! prasīja ~ 30 sekundes.

Tālāk katrs solis prasīja ~ 20 sekunžu dīku blenzšanu datora ekrānā.  Protams, lapas pilnīga pārlāde netika veikta ne reizi ( -> AJAX ), bet “не надо лохматить бабушку” ! Pie pienācīgas datu sagatavošanas/ apkopošanas viss varētu strādāt, kā “zapiņš ar merša motoru”.

Manuprāt pat MySQL tabula ar ~ 2,5 miljoniem ierakstu nav nekas pārāk grūti sagremojams un vaicājumi izpildītos ne jau nu ~ 20 sekundes.  Jau saskaitīto ļaužus varētu pārvietot/dzēst no sākotnējās tabulas, jo tiem taču pieslēgties vairs neļaus -> vaicājumi tiktu izpildīti arvien ātrāk.

Visi tie mazie lookups ( Latvijas pilsēta, kurā dzīvo, u.t.t.) prasīja par daudz laika, lai izpildītos.

Citiem vārdiem iespaids, kas palika: to visu uztur viens serveris ar M$ uz kura paralēli tiek hostēts kāds populārs spēļu serviss, datubāzes struktūra galīgi nepārdomāta un tiek veikti ‘realtime’ pieprasījumi citām valsts truktūru uzturētām datubāzēm. Ar vairāk, kā 5 gadu pieredzi darbā pie ļoti apmeklēta www portāla, šķiet, ka šīs štellīte ir uzbakstīta pēdējā brīdī.

P.S. Sīka hohma – no mana viedokļa.

Lielbritānijā ražota filma ar turpat dzimušiem, dažādu paaudžu, aktieriem. Ļoti priecēja Bill Nighy aktierspēle. Ar galvenā varoņa tēlu manuprāt ļoti labi tika galā – kurš gan cits varētu nospēlēt manierīgu, tajā pašā laikā, aukstasinīgu slepkavu, kurš savu aukstasinību reizēm “pazaudē”.

Filmu noskatoties 1 reizi liekas, ka visu filmu “izvilka” Bill Nighy un Eileen Atkins, jo viņu tēli bija tie paši kolorītākie no visiem.

Iesaku visiem, kas ciena angļu kino.

Ilustrācijai grafiks ar 4 vēlētāju grupām.

1. grupa – vēlēšanās nepiedalās.

Efekts:

1. Nepiedaloties samazina to  vēlētāju skaitu, kas nepieciešams, lai pārvarētu 5% barjeru. Ir taču atšķirība starp 5% no 100 un 5% no 80.
2. Referendumā nepieciešama mazāka aktivitāte, jo lai referendums būtu “noticis” jāpiedalās noteiktam % no vēlēšanās piedalījušamies vēlētājiem. Tādejādi skaitliski nelielāka vēlētāju daļa var pamanīties uzspiest savu viedokli.

2.grupa – vēlēšanās piedalās, bet biļetens nav derīgs.

Efekts:

1. Balss netiek ņemta vērā rēķinot 5% barjeru ( Saeimas vēlēšanu likuma 38.pants 1.punkts ).
2. Pretējs efekts 1. grupas efektam nr.2 .

3. grupa – nobalso par partiju, kas nepārvar 5% barjeru.

Efekts:

1. Balss tiek ņemta vērā rēķinot 5% barjeru
2. Pretējs efekts 1. grupas efektam nr.2 .
3. Balss neietekmē vietu sadalījumu starp Saeimā iekļuvušajām partijām.

4. grupa – nobalso par partiju, kas pārvar 5% barjeru.

Efekts:

1. Balss tiek ņemta vērā rēķinot 5% barjeru .
2. Pretējs efekts 1. grupas efektam nr.2 .
3. Balss ietekmē vietu sadalījumu starp Saeimā iekļuvušajām partijām.

Tātad sanāk, ka reālo vietu sadalījumu Saimā nosaka tikai tie 40% ( skat. grafiku ), kas nobalsojuši par Saeimā iekļuvušajām partijām. Manuprāt ir vērts aizdomāties par “protesta balsojumu” ar nederīgu vēlēšanu zīmi vai neiešanu uz vēlēšanām. Nauda par vēlēšanu rīkošanu tiek ņemta no nodokļos iekasētās naudas un vēlēšanas biļetenu skaits atbilst potenciālo vēlētāju skaitam. Sanāk, ka “protestējot” izšķiežam pašu maksātos nodokļus un ļaujam salīdzinoši nelielam skaitam vēlētāju noteikt valsts ( un savu ) nākotni vismaz uz nākošajiem 4 gadiem. Turklāt Saeimā 100 deputāti tiks ievēlēti neatkarīgi no vēlētāju aktivitātes -> nepiedaloties vēlēšanās esam ar mieru maksāt algu vienalga kuriem 100 cilvēkiem.

Array
(
    [1] => Array
        (
            [id] => 1
            [name] => raksti
            [hasChilds] => Y
            [childs] => 2
        )

    [2] => Array
        (
            [id] => 2
            [name] => subRaksti
            [hasChilds] => Y
            [childs] => 3,4
        )

    [3] => Array
        (
            [id] => 3
            [name] => subCat1
            [hasChilds] => N
            [childs] =>
        )

    [4] => Array
        (
            [id] => 4
            [name] => ssCat
            [hasChilds] => Y
            [childs] => 5
        )

    [5] => Array
        (
            [id] => 5
            [name] => next subCat
            [hasChilds] => N
            [childs] =>
        )

    [6] => Array
        (
            [id] => 6
            [name] => tetstqwqwqwqw
            [hasChilds] => N
            [childs] =>
        )

)

Array
(
    [1] => Array
        (
            [id] => 1
            [name] => raksti
            [children] => Array
                (
                    [2] => Array
                        (
                            [id] => 2
                            [name] => subRaksti
                            [children] => Array
                                (
                                    [3] => Array
                                        (
                                            [id] => 3
                                            [name] => subCat1
                                        )

                                    [4] => Array
                                        (
                                            [id] => 4
                                            [name] => ssCat
                                            [children] => Array
                                                (
                                                    [5] => Array
                                                        (
                                                            [id] => 5
                                                            [name] => next subCat
                                                        )

                                                )

                                        )

                                )

                        )

                )

        )

    [6] => Array
        (
            [id] => 6
            [name] => tetstqwqwqwqw
        )

)

    function formArray(&$arr,&$c=1,&$max=0,$childsArr=0){
        if($childsArr==0)
        {
            $max=count($arr);
            while($c<=$max) {
                 $retArr[$c]['id']=$arr[$c]['id'];
                 $retArr[$c]['name']=$arr[$c]['name'];
                 if($arr[$c]['hasChilds']=='Y'){
                     $childs=explode(',', $arr[$c]['childs']);
                     $c++;
                     $b=$c-1;
                     $retArr[$b]['children']=$this->formArray($arr,$c,$max,$childs);
                }
               $c++;
            }

        }elseif($childsArr!=0)
        {
            foreach($childsArr as $key=>$val)
            {
                $retArr[$c]['id']=$arr[$c]['id'];
                $retArr[$c]['name']=$arr[$c]['name'];
                if($arr[$c]['hasChilds']=='Y'){
                    $childs=explode(',', $arr[$c]['childs']);
                    $c++;
                    $b=$c-1;
                    $retArr[$b]['children']=$this->formArray($arr,$c,$max,$childs);
                }
                $c++;
             }

        }
        $c--;
        return($retArr);
    }

Ja ir vajadzīgi paskaidrojumi, sakait to komentāros.

Šodien parunāju ar cilvēkiem, kam no politikas saprot krietni vairāk nekā es, tā rezultātā rodas jautājums – Vai sestdien vairāki politiskie līķi sagūlās vienā kapiņā vai arī vēlēšanas jau ir pad(*&)as?

No vienas puses ir apvienojušies tie cilvēki, kurus var vainot “valsts nozagšanā”. Tajā pašā laikā šim pulciņam ir tik daudz resursu lai veiktu masveida smadzeņu skalošanu. Turklāt Saeimā PLL veidojošās partija atrodas opozīcijā, no kurienes ir ļoti ērti izbrēkt populistiskus saukļus un vainot pozīciju pie visiem pasaules grēkiem.

Nobeigumā neliela lapa ar noderīgu lasāmvielu http://ainarasolijumi.lv/ .

Nobeigumā neliela aptauja. Atkal.

1) Gan video, gan audio kodeku patenti pieder kompānijām, kuras no tiem grib gūt ievērojamu labumu;

2) Kā vienmēr pārlūku izstrādātāji īpaši necenšas palīdzēt. Pašlaik Apple izstrādātais Safari HTML5 atbalstīšanā ir krietni priekšā visiem citiem pārlūkiem. MicroSoft ( tālāk tekstā un turpmāk blogā M$) ar IE izskatās vairāk, kā nožēlojami;

3) Ņemot vērā līdzšinējo vēsturi “box model” ieviešanā rodas jautājums – Cik “līks” būs atbalsts iekš M$  IE ?

4) Cik ļoti Adobe spēs aizkavēt HTML5 ieviešanu? Jo HTML5 ļoti nopietni samazinās vajadzību pēc Flash;

Savu viedokli šinī jautājumā norādiet šeit:

Filma ir par pensionētu kareivi Hariju – Harry Brown ( Michael Caine ), kurš drīz pēc sievas nāves zaudē vienīgo draugu ( kuru nogalina jauniešu banda ).  Lietisko pierādījumu dēļ inspektore ( Emily Mortimer) izrādās gana bezspēcīga un aizdomās turētos nākas atlaist. Tā nu galvenais varonis sāk savu atriebšanos. Saturu sīkāk nestāstīšu, lai nesabojātu skatīšanās prieku.

Iesākumā filma liekas garlaicīga, jo nekas īpašs nenotiek, taču pēc tam , kad Harijs ir apglabājis savu draugu notikumu ritms pēkšņi sāk paātrināties. Tiesa gan tikai tik daudz cik nu angļu filmām tas ir pierasts, turklāt nevajag aizmirst, ka gan galvenais varonis, gan arī pats aktieris ir vīri ar krietnu gadu nastu plecos.  Lai nebūtu nepatīkamu pārsteigumu brīdināšu uzreiz – filma riebumam brutāli un tieši rāda, kā lietas notiek dzīvē. Nav 5 minūšu ilgas cīņas starp narkomānu-laupītāju un pensionētu kareivi, kurš turklāt ir arī pamatīgi iereibis ( pub(ā) paņēma kādas glāzītes stipra dzēriena drauga piemiņai ) – sekundi atpakaļ nazītis narkomānam rokā, nākošajā sekundē tā paša narkomāna rokā un sirdī. Tāpat arī inspektore nekas cits, kā pakļauties priekšniecībai, neatliek un viņas novērojumi par Harija mēteli ( kurš ož pēc kordīta ) paliek neizmantoti ( nebūtu sācies grautiņš dzīvojamā rajonā ).

Abu vadošu lomu tēlotāji savu izdara ļoti labi un “and there is no place to wish for something better”. Arī otrā plāna aktieris Ian Glen ( ļaunais zinātnieks no Resident Evil: Apocalypse un Resident Evil: Extinction) kā policijas priekšnieks ir uzdevuma augstumos.

Vērtējjums: noteikti vērts maksāt par biļeti kinoteātrī.

Jau apmēram 1/2 gadu klausos TWiT ( This Week in Tech), kur tiek apspriestas dažādas ar tehnoloģijām saistītas lietas. Ļoti labi atceros, ka uzreiz pēc Steeve Jobs paziņojuma par iPad, skanēja nievas “it’s just a bigger iPod touch”, “No camera? No USB? No Flash support?”, “No multitasking?”, “It sucks!”. Laika gaitā parādoties arvien vairāk informācijai kritiskās piezīmes mazinājās. Šodien ( 06.04.2010. ) klausos kārtējo TWiT neesmu dzirdējis nevienu kritisku piezīmi, atskan pat “Kindle is dead!”. Ļoti daudz pozitīvās atziņas ir saistītas ar programmu daudzveidību un daudzskaitlību. Pieņemu, ka ar laiku izlīdīs arī īleni, tamdēļ pats pagaidīšu līdz rudenim, kad arī īleni būs zināmi, varbūt arī noliekti.

Paša attieksme: jau noskatoties prezentāciju bija skaidrs, kam un kādā veidā izmantot iPad, un bija skaidrs, ka kādam vēlos to uzdāvināt.

“… kur viņam šodien ir spēle ?! Viņš man teica, bet es neklausījos, jo sapratu, ka man vienai pašai atkal sīko būs galā jātiek …” This got me thinking.  Cik daudz laika mēs pavadām kopā ar savām otrām pusītēm – nevis blenžot vienā ekrānā, vai šņācot zem vienas segas pa nakti, bet veltot savu uzmanību viens otram uzklausot dienas pie/pārdzīvojumus? Cik bieži mēs, džeki, paliekam mājās ar “sīko” un palaižam dāmas dzīvē? Tas gan nenozīmē, ka aicinu sēdēt mājās un neko pilnībā aizmisrt par ārpusmājas un ārpusdarba aktivitātēm. Diezgan droši varu apgalvot, ka savām dāmām savulaik esam iepatikušies tieši ar savu mājās nesēdēšanu. Vienīgais, kas atliek atrast līdzsvaru starp mājās sēdēšanu un darbošanos ārpus mājas, vēl labāk, ja tajā ir iesaistīta arī otra pusīte.

Pretējā gadījumā, tas kolēģis, kas uzklausa savas kolēģes sūrošanos, ienāk lēnām nostiprinās, kā personiskās dzīves sastāvdaļa ( labi ja tikai, kā “dienasgrāmata” ).